— Sçtâ bieþi spçlçjâm futbolu, un reiz viens puisis man vaicâja, kâpçc nekur netrençjos un nespçlçju. Atbildçju, ka neesmu par to nopietni domâjis, — atceras Aleksejs Viðòakovs.

— Viòð ieteica man aiziet uz Meþaparku un pierakstîties kâdâ grupâ. Aizgâju. Treðajâ dienâ atradu cilvçku, kurð iedeva trenera Vladimira Beïajeva telefonu. Piezvanîju un pieteicos. Protams, man sacîja, ka pârâk vçlu nâkot un arî sagatavoðanâs bâzes man neesot. Dûða saðïuka, taèu ðajâ brîdî mani ïoti atbalstîja vecâki, norâdot, ka neesmu sliktâks par pârejiem un ka vçl viss nav zaudçts. Tçvs jaunîbâ spçlçja futbolu, taèu nekad mani nekur nav dzinis. Viòð vienmçr ir teicis, ja patîk — trençjies, ja ne, labâk dari ko citu. Lîdz tam nedaudz nodarbojos ar tenisu. Biju trençjies tikai èetrus mçneðus, kad Jânis Dreimanis negaidîti uzaicinâja mani pie sevis. Skonto bija vairâkas viena gada komandas, un viòð veidoja kluba izlasi. Bija liels pârsteigums, ka man uzticçja vietu pamatsastâvâ. Tâ lçnâm sâku spçlçt, gût vârtus un izdarît rezultatîvas piespçles.

— Pçc daþiem gadiem tavâ priekðâ jau pavçrâs Latvijas U-16 izlases durvis.

 — Mums bija ïoti laba komanda. Eiropas èempionâta kvalifikâcijas turnîrâ Rîgâ nospçlçjâm neizðíirti 0:0 ar ðajâ vecumâ tradicionâli spçcîgo Îrijas izlasi, bet ar 0:1 piekâpâmies nâkamo èempionu — spâòu — priekðâ. Turklât vienîgos vârtus zaudçjâm bezbçdîgâ situâcijâ pçc stûra sitiena.

 — Pagâjusî sezona tev nenoliedzami ir bijusi lîdz ðim visveiksmîgâkâ, jo pirmo reizi debitçji arî valstsvienîbâ. Kâdi iespaidi palikuði par pirmo spçli Bahreinâ pret Omânu?

 — Lai arî jutos lieliski un emocionâli biju mierîgs, nespçju pierâdît savu meistarîbu, nemaz nerunâjot par rezultatîvâm piespçlçm vai vârtu guvumiem. Iespçjams, ka mums pietrûka savstarpçjas sapratnes, jo izlase tâdâ sastâvâ spçlçja pirmo reizi. Apzinos, ka uzaicinâjumu uz valstsvienîbu ðodien varu saòemt, bet rît vairs ne. Tâpçc gribçtos nostabilizçties sastâvâ. Lai to izdarîtu, ir daudz jâstrâdâ, iespçjams, pat divtik vairâk nekâ lîdz ðim. Ðoreiz izlasç bûs gandrîz visi spçcîgâkie, un tas nozîmç, ka arî konkurence pieaugs. Bûs jâlien no âdas laukâ, lai parâdîtu sevi no vislabâkâs puses.

 — Pagâjuðâ sezona tev izvçrtâs veiksmîga, turklât ïoti gara. Vai atvaïinâjums nebija par îsu, lai paspçtu atpûsties un atjaunot spçkus?

 — Treneris teica, ka esmu jauns, tâpçc man ar divâm nedçïâm vajadzçtu pietikt. Katrâ gadîjumâ ðobrîd jûtos ïoti labi. — Ko darîji brîvdienâs? — Atvaïinâjumu pavadîju kopâ ar ìimeni un tuvâkajiem draugiem. Nekur nebraucu, gribçjâs pabût mâjâs — atpûsties, izgulçties, paspçlçties ar saviem zvçriem un mierîgi paskatîties televizoru. Dzîvoju blakus meþam, tâpçc katru dienu gâju pastaigâties. Uzskatu, ka man izdevâs pilnîbâ atslçgties no ârpasaules.

— Skonto futbolisti jauno sagatavoðanâs posmu sâk ar medicînisko un fizisko testu pârbaudi. Kâ tev veicâs pçc tik îsas atpûtas?

 — Dîvaini, taèu nekad tik labi rezultâti man nebija bijuði, turklât ievçrojami uzlabojumi bija visos râdîtâjos. Uzlabojusies ir arî veselîba.

 — Vai esi pats âtrâkais futbolists komandâ?

 — Viss atkarîgs no tâ, kâdâ sportiskâ formâ ir viens vai otrs spçlçtâjs. Domâju, ka pirmajâ trijniekâ esmu noteikti.

 — Droði vien skolâ skrçji krosus?

 — Nç. Lîdz 12 gadiem mçìinâju spçlçt tenisu, taèu augumâ biju sîks, un nekas labs tur nesanâca. Droði vien âtruma îpaðîbas esmu mantojis no tçva vai mâtes.

— Vai vecâki nâk uz tavâm spçlçm?

— Tçvs ar mâti cenðas neizlaist nevienu spçli. Atbalstît nâk arî labs mûsu ìimenes draugs. Citreiz gadâs, ka vecâkiem jâmaina darba grafiks, lai varçtu aiziet uz stadionu. Atceros, ka komandas galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, ðíiet, pirms spçles pret Auda teica: — Ïoti svarîgi ir noskaòoties spçlei tâpçc, ka lîdzjutçju nebûs, ja neskaita Alekseja vecâkus. Vismaz viòu dçï mums jâpacenðas un labi jâspçlç. Patîkams pârsteigums

 — Pagâjusî sezona tev tomçr nebût tik veiksmîgi nesâkâs.

 — Tas tiesa. Tîri simboliski piedalîjos tikai trijâs no pirmajâm desmit spçlçm, laukumâ izejot uz maiòu. Vçlâk treneri sâka izmantot mani kreisâs malas aizsarga pozîcijâ. Jutos labi, jo biju lepns, ka vispâr spçlçju. Tomçr treneriem îstas uzticîbas nebija. Apzinos, ka fiziski neesmu pietiekami spçcîgs. Esmu vairâk uzbrûkoðâ stila futbolists un visvairâk spçka atòem atgrieðanâs aizsardzîbâ. Turklât augumâ esmu sîks un ne tik sîksts kâ aizsargi. Tas viss man jâkompensç ar âtrumu un centîbu. Spçlçt tikai uzbrukumâ ir par maz. Treneri to lika saprast, un esmu to òçmis vçrâ. —

Zinâma loma tavai izaugsmei bija arî Orestam Buitkum.

 — Godîgi sakot, jâ. Ja Orests nebûtu guvis traumu, diez vai tik daudz spçlçtu un gûtu vârtus. Man tika dota iespçja, un es to izmantoju, lai arî ne ar pirmo reizi. Arî pirms tam man bija dotas vairâkas iespçjas, taèu kaut kas nesanâca.

 — Ðíiet, ka pati emocionâlâkâ spçle bija Liepâjâ, kad izðíîrâs zelta medaïu liktenis.

— Pirmajâ puslaikâ pretinieki mûs apspçlçja, un pçc pârtraukuma bija ïoti grûti atsâk spçli, jo bijâm iedzinçju lomâ. Turklât viòi spçlçja savâ laukumâ, savu lîdzjutçju priekðâ. Domâju, ka maèa izskaòâ paveicâs. Ne tik daudz man, ka guvu vârtus, bet komandai kopumâ, jo pretinieki pçdçjâ minûtç nerealizçja 11 metru soda sitienu. Ja vienspadsmitnieks bûtu precîzs, manis gûtiem vârtiem nebûtu nekâdas vçrtîbas. Neizðíirts mums nederçja.

— Sezonas izskaòâ uzvarçji aptaujâ par 2004. gada Latvijas èempionâta labâko jauno spçlçtâju. Vai tas tev bija liels pârsteigums?

— Protams. Pat nezinâju, ka Futbola federâcija rîko ðâdas svinîgas ceremonijas, pasniedzot tajâs balvas. Sâkumâ man pateica tikai to, ka esmu uzvarçjis vienâ no nominâcijâm. Tikai vakara gaitâ sapratu, ka esmu kïuvis par labâko jauno spçlçtâju. Man un maniem vecâkiem tas bija ïoti patîkami.

Treneri par Alekseju Viðòakovu

Jânis DREIMANIS, futbolista pirmais treneris:

— Aleksejs uzmanîbu piesaistîja ar savu âtrumu, jo uzskatu, ka tikai ar tehniku mûsdienu futbolâ nekur tâlu nevar tikt. Viòð bija ïoti kârtîgs un uzcîtîgs, daudz strâdâja, tâpçc mani neuztrauca tas, ka viòð tik vçlu pievçrsâs futbolam. Drîzumâ Aleksejs panâca un apsteidza savus vienaudþus, kïûstot par vienu no komandas lîderiem. Galvenais nedrîkst apstâties un tîksminâties par sasniegto. Vçl ir ïoti daudz jâstrâdâ, jo Aleksejs joprojâm pieïauj daudz kïûdu.

Jurijs ANDREJEVS, Latvijas izlases un Skonto galvenais treneris:

 — Aleksejs Viðòakovs ir jauns un perspektîvs spçlçtâjs, kuram vçl daudz jâstrâdâ. Jebkuram futbolistam ir jâprot darboties komandas labâ. Ja viòð to sapratîs un darîs, tad savâ meistarîbâ progresçs daudz âtrâk. Bieþi gadâs tâ, ka kâds no futbolistiem vçlas sevi apliecinât, taèu no tâ cieð komanda un pats spçlçtâjs, jo nekas nesanâk. Pçdçjâ laikâ Viðòakovs ir kïuvis konkurçtspçjîgs ar Orestu Buitku. Ðobrîd par Skonto vidçjâs lînijas labo malu man galva nesâp. Viòi abi individuâli ir spçcîgi futbolisti, tâpçc domâju, kâ abus spçlçtâjus izmantot vienlaicîgi. Uzaicinâjumu uz izlasi viòð godam nopelnîjis ar savu spçli, ïoti spçcîgi aizvadot pagâjuðâs sezonas beigu daïu. Viòð bija viens no labâkajiem Skonto komandâ, gûstot arî ïoti svarîgus vârtus. Vai Viðòakovs kïûs par valstsvienîbas spçlçtâju, tas atkarîgs tikai no viòa paða, jo tagad daudz spçcîgâkâ konkurencç viòam no jauna jâpierâda piederîba komandai. Turnîrâ Kiprâ viòam ðâda iespçja tiks dota.

Komentâri: